May 18, 2024

๐——๐—ถ๐˜€๐—ธ๐˜‚๐—ฟ๐˜€๐˜‚ ๐—ต๐˜‚๐˜€๐—ถ ๐—ฆ. ๐—˜๐˜…๐—ฎ. ๐— ๐—ถ๐—ป๐—ถ๐˜€๐˜๐—ฟ๐˜‚ ๐—˜๐—ป๐˜€๐—ถ๐—ป๐˜‚ ๐—ฆ๐˜‚๐—ฝ๐—ฒ๐—ฟ๐—ถรณ๐—ฟ, ๐—ฆ๐—ถรฉ๐—ป๐˜€๐—ถ๐—ฎ ๐—ป๐—ผ ๐—ž๐˜‚๐—น๐˜๐˜‚๐—ฟ๐—ฎ ๐—ถ๐—ต๐—ฎ ๐˜€๐—ฒ๐—ฟ๐—ถ๐—บรณ๐—ป๐—ถ๐—ฎ ๐—ด๐—ฟ๐—ฎ๐—ฑ๐˜‚๐—ฎ๐˜€๐—ฎ๐˜‚๐—ป ๐—จ๐—ก๐—ง๐—Ÿ – ๐—œ๐—ก๐—™๐—ข๐—ฅ๐——๐—˜๐—ฃ๐—˜

๐‘ด๐’‚๐’ˆ๐’รญ๐’‡๐’Š๐’Œ๐’– ๐‘น๐’†๐’Š๐’•รณ๐’“ ๐‘ผ๐‘ต๐‘ป๐‘ณ

๐‘ท๐’“๐’†๐’›๐’Š๐’…๐’†๐’๐’•๐’† ๐‘ฐ๐’๐’”๐’•๐’Š๐’•๐’–๐’•๐’– ๐‘ต๐’‚๐’”๐’Š๐’๐’๐’‚๐’ ๐‘ญ๐’๐’“๐’Ž๐’‚๐’”๐’‚๐’–๐’ ๐‘ซ๐’๐’”๐’†๐’๐’•๐’†๐’” ๐’๐’ ๐‘ท๐’“๐’๐’‡๐’Š๐’”๐’”๐’Š๐’๐’๐’‚๐’Š๐’” ๐‘ฌ๐’…๐’–๐’Œ๐’‚๐’”๐’‚๐’–๐’ ๐’๐’Š๐’‚๐’ (๐‘ฐ๐‘ต๐‘ญ๐‘ถ๐‘น๐‘ซ๐‘ฌ๐‘ท๐‘ฌ)

๐‘ท๐’“๐’†๐’›๐’Š๐’…๐’†๐’๐’•๐’† ๐‘จ๐’–๐’•๐’๐’“๐’Š๐’…๐’‚๐’…๐’† ๐‘ด๐’–๐’๐’Š๐’”รญ๐’‘๐’Š๐’– ๐‘ฉ๐’๐’ƒ๐’๐’๐’‚๐’“๐’

๐‘ซ๐’Š๐’“๐’†๐’•รณ๐’“ ๐‘ฌ๐’…๐’–๐’Œ๐’‚๐’”๐’‚๐’–๐’ ๐‘ด๐’–๐’๐’Š๐’”รญ๐’‘๐’Š๐’– ๐‘ฉ๐’๐’ƒ๐’๐’๐’‚๐’“๐’

๐‘ซ๐’Š๐’“๐’†๐’•รณ๐’“ ๐‘ฐ๐‘ต๐‘ญ๐‘ถ๐‘น๐‘ซ๐‘ฌ๐‘ท๐‘ฌ ๐‘ทรณ๐’๐’ ๐‘ฉ๐’๐’ƒ๐’๐’๐’‚๐’“๐’

๐‘น๐’†๐’‘๐’“๐’†๐’›๐’†๐’๐’•๐’‚๐’๐’•๐’† ๐’”๐’Š๐’“๐’‚ ๐’‰๐’–๐’”๐’Š ๐‘ท๐’‚๐’“๐’”๐’†๐’Š๐’“๐’– ๐‘ซ๐’†๐’›๐’†๐’๐’—๐’๐’๐’—๐’Š๐’Ž๐’†๐’๐’•๐’–

๐‘ด๐’‚๐’ˆ๐’รญ๐’‡๐’Š๐’Œ๐’– ๐‘น๐’†๐’Š๐’•รณ๐’“ ๐’”๐’Š๐’“๐’‚ ๐’‰๐’–๐’”๐’Š ๐‘ฐ๐’๐’”๐’•๐’Š๐’•๐’–๐’Š๐’”๐’‚๐’–๐’ ๐‘ฌ๐’๐’”๐’Š๐’๐’– ๐‘บ๐’–๐’‘๐’†๐’“๐’Š๐’๐’“

๐‘บ๐’†รฑ๐’๐’“๐’†๐’” ๐‘ท๐’“๐’-๐‘น๐’†๐’Š๐’•๐’๐’“, ๐‘ฝ๐’Š๐’”๐’†-๐‘น๐’†๐’Š๐’•๐’๐’“ ๐’๐’ ๐‘ซ๐’†๐’Œ๐’‚๐’๐’– ๐’”๐’Š๐’“๐’‚ ๐’‰๐’–๐’”๐’Š ๐‘ผ๐‘ต๐‘ป๐‘ณ

๐‘บ๐’†รฑ๐’๐’“๐’†๐’” ๐‘ซ๐’๐’”๐’†๐’๐’•๐’†, ๐’‡๐’–๐’๐’”๐’Š๐’๐’รก๐’“๐’Š๐’๐’” ๐’๐’ ๐’†๐’”๐’•๐’–๐’…๐’‚๐’๐’•๐’†๐’” ๐’‰๐’–๐’”๐’Š ๐‘ผ๐‘ต๐‘ป๐‘ณ ๐’๐’ ๐‘ฐ๐‘ต๐‘ญ๐‘ถ๐‘น๐‘ซ๐‘ฌ๐‘ท๐‘ฌ

๐‘ฌ๐’”๐’•๐’Š๐’Ž๐’‚๐’…๐’– ๐‘ฎ๐’“๐’‚๐’…๐’–๐’‚๐’…๐’– ๐’”๐’Š๐’“๐’‚,

๐‘ฒ๐’๐’๐’—๐’Š๐’…๐’‚๐’…๐’–๐’”, ๐‘บ๐’†รฑ๐’๐’“๐’‚ ๐’๐’ ๐‘บ๐’†รฑ๐’๐’“ ๐’”๐’Š๐’“๐’‚ ๐’Ž๐’‚๐’Œ ๐’‰๐’‚๐’– ๐’“๐’†๐’”๐’‘๐’†๐’Š๐’•๐’–,

Ksolok boot ida mai haโ€™u hodi hahรบ haโ€™u-nia intervensaun ho aprezenta hau nia kumprimentus ba hotu-hotu neโ€™ebรฉ marka prezensa iha serimรณnia graduasaun ida neโ€™e.

Haโ€™u hakarak hatoโ€™o kumprimentus espesiรกl ba Magnรญfiku Reitรณr UNTL nian no ba Prezidente INFORDEPE no ba dirijente sira hotu, dosente no formadรณr sira husi instituisaun hirak neโ€™e.Haโ€™u mรณs hakarak hatoโ€™o kumprimentus no fรณ parabรฉns ba finalista sira neโ€™ebรฉ ohin simu graduasaun no mรณs ba sira-nia famรญlia sira neโ€™ebรฉ partisipa mos iha iventu ida neโ€™e.

Graduasaun neโ€™e sai hanesan momentu importante ida ba instituisaun ensinu superiรณr. Maibรฉ graduasaun neโ€™e sai espesiรกl liu tanba haree ho profesรณr sira Ministรฉriu Edukasaun nian neโ€™ebรฉ hetan asesu ba formasaun graduadu (baxarelatu) atu sira bele hetan susesu iha Karreira Dosente. Tanba neโ€™e, serimรณnia ohin nian hanesan akontesimentu ida neโ€™ebรฉ importante tebes ba komunidade akadรฉmika ita-nia rai.

๐„๐ฑ๐ž๐ฅรฉ๐ง๐ฌ๐ข๐š, ๐’๐žรฑ๐จ๐ซ๐š ๐ง๐จ ๐’๐žรฑรณ๐ซ ๐ฌ๐ข๐ซ๐š, ๐ฆ๐š๐ค ๐ก๐šโ€™๐ฎ ๐ซ๐ž๐ฌ๐ฉ๐ž๐ข๐ญ๐ฎ,

Governu Konstitusionรกl ba dala ualu (VIII) nian entende katak komponente ida husi komponente sira neโ€™ebรฉ estruturante liu iha misaun universidade pรบblika nian mak atu kualifika sistema nasionรกl ensinu nian, liuliu nรญvel prรฉ-eskolรกr, primรกriu no sekundรกriu.Atu bele halo ida neโ€™e efikรกs liutรกn, liuhusi formasaun inisiรกl no kontรญnua ba profesรณr sira. Misaun neโ€™e sai nuโ€™udar kondisaun esensiรกl atu sistema edukativu Timor nian bele hametin no alkansa sistema edukativu foun sira ho kualidade.

Tanba neโ€™e haโ€™u hakarak hatoโ€™o parabรฉns ba Magnรญfiku Reitรณr UNTL nian no Prezidente INFORDEPE tanba investimentu neโ€™ebรฉ halo ona iha formasaun ba profesรณr sira. Serimรณnia ohin nian signifika katak UNTL no INFORDEPE, liuhusi kuaHaโ€™u mรณs hakarak hatoโ€™o felisitasaun ba graduadu sira nia famรญlia no belun sira, tanba vitรณria neโ€™ebรฉ ohin imi hetan ho graduasaun neโ€™e laโ€™รณs deโ€™it imi nian, maibรฉ sira mรณs iha apoiu husi imi-nia familiรก no belun sira.a atu Timor-Leste bele hala’o Objetivu sira husi Dezenvolvimentu Sustentavel importante liu, ne’ebรฉ mak asegura edukasaun ho kualidade ba labarik no foin-saโ€™e sira hotu.

รrea edukasaun nian mak sei kontinua la iha dรบvidas kona-ba ninia ramu hanesan de’it ho universidade ida neโ€™e (UNTL). Maski nune’ e, tanba edukasaun ida neโ€™ebรฉ inkluziva no ho kualidade hanesan dalan รบniku ba dezenvolvimentu nasaun ida neโ€™e nian.

Haโ€™u hakarak dirije liafuan balu ba estudante finalista sira. Serimรณnia ohin nian signifika katak, hafoin hala’o tiha estudu, dedikasaun no sakrifรญsiu sira, konsege hetan ona mรฉritu no susesu iha imi-nia formasaun nia rohan.

Haโ€™u hatene katak imi la fรกsil atu serbisu hanesan profesรณr iha eskola sira no sira estuda mรณs iha tempu hanesan. Tanba neโ€™e, haโ€™u hakarak hatoโ€™o parabรฉns ba imi.

Haโ€™u mรณs hakarak hatoโ€™o felisitasaun ba graduadu sira nia famรญlia no belun sira, tanba vitรณria neโ€™ebรฉ ohin imi hetan ho graduasaun neโ€™e laโ€™รณs deโ€™it imi nian, maibรฉ sira mรณs iha apoiu husi imi-nia familiรก no belun sira.

๐„๐ฑ๐ž๐ฅรฉ๐ง๐ฌ๐ข๐š, ๐’๐žรฑ๐จ๐ซ๐š ๐ง๐จ ๐’๐žรฑรณ๐ซ ๐ฌ๐ข๐ซ๐š, ๐ฆ๐š๐ค ๐ก๐šโ€™๐ฎ ๐ซ๐ž๐ฌ๐ฉ๐ž๐ข๐ญ๐ฎ,

Mundu neโ€™e iha transformasaun boot no futuru ba paรญs sira hotu sei sai diferente tebes ho situasaun atuรกl neโ€™ebรฉ ita koแน…ese ohin. Oras neโ€™e, nasaun barak maka presiza duni perfil kompetรฉnsia nian ba profisaun dosente. Tempo uluk liu, atu sai profesรณr ba Ensinu Bรกziku presiza deโ€™it iha formasaun nรญvel mรฉdiu.

Maibรฉ, agora daudaun neโ€™e, iha nasaun barak hili opsaun katak atu sai profesรณr tenke iha formasaun espesializada no iha nivel universitรกriu no pรณs-graduasaun nian. La’รณs akontese deit nune sein razaun ida, maibe tamba ohin loron neโ€™e ita hasoru vida moris neโ€™ebรฉ sai kompleksa liu fali buat neโ€™ebรฉ antes.

Bainhira ita hahรบ forma profesรณr sira ho nivel superiรณr ita aliรฑa Timor-Leste ho tendรฉnsia internasionรกl foun sira. Neโ€™e di’ak. Tanba nasaun neโ€™e ezije atu profesรณr sira bele hetan oportunidade no konteรบdu neโ€™ebรฉ hatoโ€™o ba alunu sira no uza mรฉtodu hanorin nian neโ€™ebรฉ fรณ motivasaun ba estudante sira atu aprende.

Hanesan Paulo Freire, Edukadรณr no Filรณzofu brazileiru, hatete: โ€œser professor tem de ser um ato de amor, uma opรงรฃo de vida e nรฃo apenas uma profissรฃo que se exerce oito horas por diaโ€ (sai hanesan profesรณr tenke sai hanesan hahalok domin nian ida, opsaun moris nian ida de’it no laโ€™รณs de’ it profisaun ida neโ€™ebรฉ hala’o iha oras ualu nia laranโ€).

Koalia kona ba asuntu ida neโ€™e, hau mos hakarak foti oportunidade atu reforsa liu tan katak ho Oitavu Governu Konstitusional nia Mandatu, Ministรฉriu Ensinu Superior, Siรฉnsia no Kultura Servisu hamutuk Compact Development Team hodi asegura Programa Millenium Challenge Coorporation (MCC) nian hodi estabelese โ€˜Sentru Exelรฉnsiaโ€™ neโ€™ebe mak sei fรณ formasaun klean liu tan iha รกrea literasia, numerasia, pedagojia, lideransa, lรญngua, informasaun no teknolojia no sira seluk tan, hodi nuneโ€™e ita-nia sitema edukasaun bele adapta ho kurikulu sรฉkulu 21 nian maka sempre utiliza teknolojia multimรฉdia iha ensinu aprendijazem nian.

Ho ida neโ€™e, haโ€™u mos hakarak husu ba graduadu sira ohin loron nian neโ€™ebรฉ sai nuโ€™udar profisionรกl hodi adapta estratรฉjia pedagojika neโ€™ebรฉ aprende iha Fakuldade Edukasaun hatรกn ba realidade alunu sira nian iha imi-nia munisรญpiu. Neโ€™ebรฉ profesรณr sira sempre sai ajente transformasaun pozitiva, tulun komunidade atu kompriende diโ€™ak liutรกn valรณr edukasaun nian ba futuru sira-nia labarik sira nian.

Haโ€™u mos rekomenda wainhira Sentru Exelรฉnsia loke ona, ita boโ€™ot sira mos bele kontinua hadiโ€™a ita boโ€™ot sira-nia kbiโ€™it liu husi formasaun ida neโ€™e ho nivel pรณs-graduasaun iha futuru, no bele kumpri padraun Rejional Asia nian no Padraun Internasionรกl.

Haโ€™u hein katak nu’udar profesรณr sira, uza hanoin poeta portugรฉs Fernando Pessoa, ka bele dehan: โ€œponham o mรกximo de vocรชs no mรญnimo que fazemโ€(Hatuโ€™ur imi nia aโ€™an iha kbiโ€™it neโ€™ebe maximu hodi bele halaโ€™o buat neโ€™ebe mรญnimu). Sidadaun sira ba futuru nian rezultadu husi dedikasaun ba sira neโ€™ebรฉ maka sira-nia profesรณr ensinu primรกriu nian.

๐„๐ฑ๐ž๐ฅรฉ๐ง๐ฌ๐ข๐š, ๐’๐žรฑ๐จ๐ซ๐š ๐ง๐จ ๐’๐žรฑรณ๐ซ ๐ฌ๐ข๐ซ๐š, ๐ฆ๐š๐ค ๐ก๐šโ€™๐ฎ ๐ซ๐ž๐ฌ๐ฉ๐ž๐ข๐ญ๐ฎ,

Tanba ohin loron festa nian, Haโ€™u hakarak atu iha tempu badak no remata, hodi hatoโ€™o dala ida tan parabรฉns ba UNTL no INFORDEPE tanba investimentu ida neโ€™e iha formasaun inisiรกl no kontรญnua ba profesรณr sira, hodi tulun atu kualifika profesรณr sira neโ€™ebรฉ iha ona esperiรฉnsia ensinu nian.

Ba Graduadu sira hotu ohin nian, haโ€™u hakarak ho haksolok ita-nia perkursu hanesan profesรณr sira no haโ€™u hein katak sira bele kontribui atu forma diak liu tan estudante no sidadaun sira, ho objetivu atu asegura futuru ida neโ€™ebรฉ sustentรกvel liu ba ita nia Nasaun.

Hanesan lema Ministรฉriu Ensinu Superiรณr, Siรฉnsia no Kultura nian hateten: A Qualidade da Formaรงรฃo รฉ o Futuro da Naรงรฃo (โ€œKualidade iha formasaun maka futuru Nasaun nianโ€). Tanba ne’e, sai profesรณr hanesan oportunidade ida atu kontribui hodi muda ita-nia nasaun nia futuru liu hosi formasaun ba ita-nia rekursu umanu sira.

Obrigadu barak.

0Shares