May 10, 2024

๐ˆ๐ง๐ญ๐ž๐ซ๐ฏ๐ž๐ง๐ฌ๐š๐ฎ๐ง ๐’. ๐„๐ฑ๐š. ๐Œ๐ข๐ง๐ข๐ฌ๐ญ๐ซ๐ฎ ๐„๐ง๐ฌ๐ข๐ง๐ฎ ๐’๐ฎ๐ฉ๐ž๐ซ๐ข๐จฬ๐ซ, ๐’๐ข๐žฬ๐ง๐ฌ๐ข๐š ๐ง๐จ ๐Š๐ฎ๐ฅ๐ญ๐ฎ๐ซ๐š ๐ข๐ก๐š ๐Ÿ“.ยช ๐’๐ž๐ซ๐ข๐ฆ๐จฬ๐ง๐ข๐š ๐†๐ซ๐š๐๐ฎ๐š๐ฌ๐š๐ฎ๐ง ๐ก๐จ๐ฌ๐ข ๐ˆ๐ง๐ฌ๐ญ๐ข๐ญ๐ฎ๐ญ๐ฎ ๐’๐ข๐žฬ๐ง๐ฌ๐ข๐š๐ฌ ๐’๐š๐ฎฬ๐๐ž (๐ˆ๐‚๐’)

๐‘ฌ๐’™๐’†๐’๐’†ฬ๐’๐’”๐’Š๐’‚ ๐‘ด๐’†๐’Ž๐’ƒ๐’“๐’–๐’” ๐‘ท๐’‚๐’“๐’๐’‚๐’Ž๐’†๐’๐’•๐’– ๐‘ต๐’‚๐’”๐’Š๐’๐’๐’‚๐’

๐‘ฌ๐’™๐’†๐’๐’†ฬ๐’๐’”๐’Š๐’‚ ๐‘ด๐’†๐’Ž๐’ƒ๐’“๐’–๐’” ๐‘ฎ๐’๐’—๐’†๐’“๐’๐’–

๐‘ด๐’‚๐’ˆ๐’๐’Šฬ๐’‡๐’Š๐’Œ๐’– ๐‘น๐’†๐’Š๐’•๐’ฬ๐’“ ๐‘ฐ๐’๐’”๐’•๐’Š๐’•๐’–๐’•๐’– ๐‘บ๐’Š๐’†ฬ๐’๐’”๐’Š๐’‚๐’” ๐‘บ๐’‚๐’–ฬ๐’…๐’†

๐‘บ๐’†๐’ฬƒ๐’ฬ๐’“๐’†๐’” ๐‘ซ๐’Š๐’“๐’Š๐’‹๐’†๐’๐’•๐’†, ๐‘ซ๐’๐’”๐’†๐’๐’•๐’† ๐’๐’ ๐’†๐’”๐’•๐’–๐’…๐’‚๐’๐’•๐’† ๐’‰๐’–๐’”๐’Š ๐‘ฐ๐‘ช๐‘บ

๐‘ฌ๐’”๐’•๐’Š๐’Ž๐’‚๐’…๐’–๐’” ๐’†๐’”๐’•๐’–๐’…๐’‚๐’๐’•๐’† ๐‘ฎ๐’“๐’‚๐’…๐’–๐’‚๐’…๐’– ๐’”๐’Š๐’“๐’‚ ๐’๐’ ๐’‡๐’‚๐’Ž๐’Šฬ๐’๐’Š๐’‚

๐‘บ๐’†๐’ฬƒ๐’ฬ๐’“๐’‚๐’” ๐’๐’ ๐‘บ๐’†๐’ฬƒ๐’ฬ๐’“๐’†๐’”, ๐’Ž๐’‚๐’Œ ๐’‰๐’‚ฬโ€™๐’– ๐’“๐’†๐’”๐’‘๐’†๐’Š๐’•๐’–

Uluk nanain haโ€™u hakarak agradese no hateten katak, neโ€™e sai onra ida mai haโ€™u, nuโ€™udar Ministru Ensinu Superiรณr, Siรฉnsia no Kultura, hodi partisipa iha serimรณnia graduasaun ida-neโ€™e.

Haโ€™u hakarak hahรบ hodi kumprimenta partisipante hotu-hotu iha serimรณnia ida-neโ€™e, espesiรกl liu, ba Magnรญfiku Reitรณr Institutu Siรฉnsias Saรบde, Sr. Domingos Soares, no Institutu Siรฉnsias Saรบde nia Komunidade Akadรฉmika tomak, hanesan Dirijente sira, Dosente no estudante sira iha institutu ida-neโ€™e.

Haโ€™u hakarak mรณs aprezenta saudasaun no fรณ parabรฉns ba estudante finalista sira, neโ€™ebรฉ ohin simu graduasaun nomรณs ba sira-nia famรญlia neโ€™ebรฉ mak marka prezensa iha serimรณnia ida-neโ€™e.Graduasaun nuโ€™udar momentu importante ba instituisaun ensinu superiรณr ida nian, ida-neโ€™e signifika katak instiuisaun ida-neโ€™e hatene ona tau kondisaun, atu, iha tinan haat nia laran, ninia estudante sira, ohin bele gradua, aprende didiโ€™ak no fรณ-resposta neโ€™ebรฉ pozitivu tebes ba ezijรฉnsia akadรฉmika sira.

Nuneโ€™e, haโ€™u felisita Institutu Siรฉnsias Saรบde, liuliu ba Magnรญfiku Reitรณr, estrutura dirijente, dosente sira no funsionรกriu hotu, neโ€™ebรฉ halo servisu-makaas hodi ikusmai estudante ida-idak bele finaliza ninia perkursu akadรฉmiku no ohin bele aprezenta iha graduasaun ida-neโ€™e.

๐‘ฌ๐’™๐’†๐’๐’†ฬ๐’๐’”๐’Š๐’‚, ๐‘บ๐’†๐’ฬƒ๐’๐’“๐’‚ ๐’๐’ ๐‘บ๐’†๐’ฬƒ๐’ฬ๐’“ ๐’”๐’Š๐’“๐’‚ ๐’Ž๐’‚๐’Œ ๐’‰๐’‚โ€™๐’– ๐’“๐’†๐’”๐’‘๐’†๐’Š๐’•๐’–

Bainhira haโ€™u partisipa iha serimรณnia graduasaun ida, haโ€™u sente konvensidu katak, juventude maka rikeza boot Timor-Leste nian. Notรญsia diโ€™ak neโ€™e maihosi estudu demogrรกfiku neโ€™ebรฉ koรฑesidu tebes, hatudu katak maioria hosi ita-nia populasaun maka foinsaโ€™e sira, tan neโ€™e, ita tenke otimista nafatin ba futuru ita-nia rai doben nian.

Maske maioria hosi ita-nia populasaun mak joven, sira hanesan rikeza potensiรกl deโ€™it, neโ€™e signifika katak sira reprezenta deโ€™it oportunidade ida, no laโ€™รณs garantia ba rikeza nomรณs futuru prรณsperu.

Nuneโ€™e, ita tenke iha konsiรฉnsia katak atu ita transforma ita-nia foinsaโ€™e sira-nia potensialidade hodi haforsa liutรกn dezenvolvimentu Timor-Leste, ita presiza nafatin investi iha kualidade, relevรกnsia no empregabilidade ba kursu sira-ne’ebรฉ atu fรณ ba ita-nia joven sira, hosi Instituisaun Ensinu Superiรณr pรบblika no privada sira.

Kestaun ida neโ€™ebรฉ relevante, no ita-nia paรญs nomรณs ita-nia Instituisaun sira Ensinu Superiรณr pรบblika no privada presiza konsidera maka, dezenvolvimentu ba kursu politรฉkniku ka profisionalizante sira.

Oferta formativa ba ensinu superiรณr iha Timor-Leste, 95% hosi kursu baxarelatu no lisensiatura.

Kursu nรญvel politรฉkniku neโ€™ebรฉ eziste โ€“ kursu orientandu neโ€™ebรฉ fรณ prioridade liu ba insersaun iha merkadu-traballu – neโ€™e ituan liu, no ita iha deโ€™it instiuisaun ensinu politรฉkniku ida, neโ€™e maka Institutu Politรฉkniku Betanu (IPB).

Ida-neโ€™e signifika katak ensinu neโ€™ebรฉ lesiona iha ita-nia instituisaun sira ensinu superiรณr, neโ€™e, maioria haree liu ba situasaun, jenรฉriku, abstratu no bazeia ba transmisaun konteรบdu no laยดรณs ba akizisaun kompetรฉnsia hosi parte estudante sira-nian.

Tamba preokupasaun ida-neโ€™e, no ho objetivu atu hadiโ€™a artikulasaun entre edukasaun no dezenvolvimentu, ita estabelese ona iha Polรญtika Nasionรกl ba Ensinu Superiรณr, medida lubuk ida, neโ€™ebรฉ ho objetivu atu fรณ konteรบdu profisionalizante no vokasionรกl hodi transforma ensinu superiรณr.

Iha kontestu ida-neโ€™e, ita mรณs aprova ona, iha tinan neโ€™e, Dekretu-Lei kona-ba kurรญkulu nasionรกl. Diploma legรกl ida, neโ€™ebรฉ estabelese estrutura ba formasaun ensinu superiรณr, neโ€™ebรฉ bazeia ka orientadu ba kompetรฉnsia sira.

Maiรณr parte hosi paรญs sira-neโ€™ebรฉ dezenvolvidu ona iha Europa, Estadus Unidus no รzia, paรญs sira-neโ€™e aposta no tau duni interese boโ€™ot ba kursu sira iha รกrea politรฉknika. Kursu sira-neโ€™e ho karatรฉr prรกtiku liu, no orientadu atu hatรกn ba nesesidade merkadu-traballu nian.

Implementasaun kursu politรฉkniku iha รกrea prioritรกriu sira, atu ita-nia paรญs bele iha efeitu pozitivu, neโ€™ebรฉ haree liuliu ba empregabilidade no reforsu kolaborasaun entre mundu akadรฉmiku no ajente ekonรณmiku.

Kestaun neโ€™e urjente tebes, tambรก ita-nia paรญs, lakleur tan, sei halo-parte iha ASEAN. Ita tenke prepara kapasidade no kbiโ€™it husi ita-nia foinsaโ€™e sira, ho kompetรฉnsia nesesรกria, atu, iha futuru, sira bele kompete ho joven hosi paรญs sira neโ€™ebรฉ avansadu tebes, liuliu iha dezenvolvimentu edukativu, ekonรณmiku no teknolรณjiku.

๐‘ฌ๐’™๐’†๐’๐’†ฬ๐’๐’”๐’Š๐’‚, ๐‘บ๐’†๐’ฬƒ๐’๐’“๐’‚ ๐’๐’ ๐‘บ๐’†๐’ฬƒ๐’ฬ๐’“ ๐’”๐’Š๐’“๐’‚ ๐’Ž๐’‚๐’Œ ๐’‰๐’‚โ€™๐’– ๐’“๐’†๐’”๐’‘๐’†๐’Š๐’•๐’–

Ohin, sei sai hanesan loron ikusliu mai haโ€™u partisipa iha serimรณnia graduasaun neโ€™e, tuir รกmbitu mandatu VIII Governu Konstitusionรกl, tamba 2023 sei sai tinan ba eleisaun lejizlativa.

Tan neโ€™e maka, haโ€™u hakarak agradese ba komunidade akadรฉmika Institutu Siรฉnsias Saรบde nian, espesiรกl liu, ba Magnรญfiku Reitรณr, ba apoiu no kolaborasaun durante perรญudu hosi haโ€™u-nia mandatu.

VIII Governu Konstitusionรกl mak harii Ministรฉriu Ensinu Superiรณr, Siรฉnsia no Kultura, neโ€™ebรฉ primeira vรฉs, haketak-an tiha hosi Ministรฉriu Edukasaun, hodi fรณ atensaun espesiรกl liu ba Instituisaun sira Ensinu Superiรณr nian.

Maske nuudar Ministรฉriu foun ida no ita enfrenta hela konstranjimentu oioin, hanesan pandemia COVID-19, instabilidade polรญtika neโ€™ebรฉ halo Orsamentu Jerรกl Estadu 2020 la pasa, dezastre naturรกl neโ€™ebรฉ afeta ona ita-nia paรญs iha tinan-2020 no 2021, no foin lalais neโ€™e, mosu tan konflitu armadu entre Rรบsia no Ukrรกnia, ami konsege implementa medida oin-oin iha รกrea ensinu superiรณr, neโ€™ebรฉ nuudar baze importante hodi melloria kualifikasaun ba ita-nia rekursu umanu.

Iha nรญvel reforsu liรฑa koordenasaun entre Ministรฉriu Ensinu Superiรณr, Siรฉnsia no Kultura no Instituisaun sira Ensinu Superiรณr, ita kria ona Konsellu ba Reitรณr sira, hanesan Fรณrum ida ba diรกlogu no Konsulta Ministru nian.

Iha nรญvel infraestrutura, haโ€™u salienta tan kona-ba kriasaun Projetu Universidade Aileu, neโ€™ebรฉ iha ona Estudu Viabilidade no Dezeรฑu Enjeรฑaria Detallada konkluรญdu, no inรญsiu 1.ยช faze konstrusaun ba edifรญsiu foun sira Institutu Politรฉkniku Betanu nian.

Iha nรญvel Bolsa Estudu sira, atribui ona:

โ€ข 1.873 Bolsa Estudu Hakbiit, neโ€™ebรฉ fรณ ba estudante be maihosi famรญlia karensiada (Kbiit-Laek).

โ€ข 1.000 Bolsa Parsiรกl iha rai laran, neโ€™ebรฉ fรณ ba estudante iha Instituisaun Ensinu Superior privadu sira.

โ€ข 47 Bolsa Estudu ba dosente sira husi Instituisaun Ensinu Superior privada sira no mรณs Bolsa Mรฉritu hamutuk 30 hodi estuda iha paรญz CPLP.

Ho objetivu atu promove maiรณr ligasaun entre Instituisaun sira Ensinu Superiรณr no merkadu-traballu, ami implementa ona Programa Estรกjiu Profisionรกl ba Mellores Graduadus husi Instituisaun Ensinu Superior pรบbliku no privadu sira, ho benefisiรกriu hamutuk ema nain 437 no sei kontinua iha tinan oin mai.

Atu asegura maiรณr kualidade iha ensinu superiรณr, Ministรฉriu Ensinu Superiรณr, Siรฉnsia no Kultura aprova tiha ona medida sira, mak hanesan: (i) Liรฑa Krรฉditu โ€œEnsinu Superiรณr Kualidade+ ba Instituisaun Ensinu Superiรณr Privadu sira; (ii) Polรญtika Ensinu Superiรณr iha Konsellu Ministrus, liuhusi Rezolusaun Governu N.ยบ 1 /2022 loron-26 fulan-Janeiru; (iii) Rejime jurรญdiku ba Kurrรญkulu Padraun Nasionรกl Ensinu Superiรณr liuhosi Dekretu-Lei n.ยบ 3/2022, loron-12 fulan-Janeiru.

Iha รกmbitu kona-ba medida apoiu sosioekonรณmiku neโ€™ebรฉ relasiona ho pandemia COVID-19, MESSK fรณ ona apoiu balun, mak hanesan:

โ€ข Apoiu asesu internรฉt ba estabelesimentus ensinu superior privadu, inklui ligasaun Liรฑa Internet ba Instituisaun Ensinu Superior privadu sira hamutuk 16 iha kampus sentrรกl no klase paralela neโ€™ebรฉ hetan akreditasaun.

โ€ข Apoiu pagamentu Propinas ba semestre rua iha tinan-2021, liu-liu estudante hotu iha Instituisaun Ensinu Superiรณr pรบbliku no privadu sira hamutuk 18.

โ€ข Fรณ apoiu halo distribuisaun fรณs, hamutuk ho MSSI, ba estudante sira Ensinu Superior neโ€™ebรฉ hela iha Kรณs.

โ€ข Halo distribuisaun materiรกl prevensaun COVID-19 ba Instituisaun Ensinu Superiรณr pรบbliku no privadu sira, liu-liu Mรกskaras no Hand Sanitizer.

Ita iha konsiรฉnsia katak, servisu sira neโ€™ebรฉ halaโ€™o ona, laโ€™รณs perfeitu no ita hatene katak, sei falta servisu barak atu asegura melloria efetiva iha kualidade ensinu superiรณr.

Hanesan afirma Jenerรกl Taur Matan Ruak, atuรกl Primeiru-Ministru, katak: โ€œcom pouco, temos de fazer muito e mesmo que seja devagar, precisa de ter continuidadeโ€ / โ€œwith less, we must do more and even slowly, but sureโ€.

Ida-neโ€™e signifika katak ita labele halo buat hotu dala ida deโ€™it ka ho forma ida lailais, maibรฉ ita halo faze por faze hodi harii futuru nasaun nian, ita presiza asegura ninia kontinuidade servisu hodi hakat ba oin nafatin, mesmuke neneik maibรฉ garante ninia finalidade no susesu.

Nuneโ€™e, haโ€™u fiar katak ho servisu neโ€™ebรฉ ita halo ona, ita hahu hatuโ€™ur ona baze atu hadiโ€™ak sistema no asegura futuru ida diโ€™iak-liu ba jerasaun foun.

๐‘ฌ๐’™๐’†๐’๐’†ฬ๐’๐’”๐’Š๐’‚, ๐‘บ๐’†๐’ฬƒ๐’๐’“๐’‚ ๐’๐’ ๐‘บ๐’†๐’ฬƒ๐’ฬ๐’“ ๐’”๐’Š๐’“๐’‚ ๐’Ž๐’‚๐’Œ ๐’‰๐’‚โ€™๐’– ๐’“๐’†๐’”๐’‘๐’†๐’Š๐’•๐’–

Haโ€™u sei la koโ€™alia barak tan iha intervensaun neโ€™e. Haโ€™u hakarak hatoโ€™o dala ida tan parabรฉns ba estudante sira neโ€™ebรฉ ohin gradua. Hein katak imi hotu sei hetan susesu nafatin iha imi-nia vida pesoรกl no mรณs vida profisionรกl.

Maske imi hotu sei ba hasoru dezafiu no konstranjimentu oioin, imi tenke aten-barani nafatin atu luta no esforsu-an atu konkretiza imi-nia ambisaun, no atinji imi-nia objetivu sira.

Liuliu, mak imi tenke hatudu iha realidade imi-nia moris lorloron nian, saโ€™ida mak imi aprende tiha ona durante tinan barak iha imi-nia formasaun.

Obrigadu barak!

0Shares