𝑴𝒂𝒈𝒏í𝒇𝒊𝒌𝒖 𝑹𝒆𝒊𝒕ó𝒓 𝑼𝑵𝑻𝑳
𝑷𝒓𝒆𝒛𝒊𝒅𝒆𝒏𝒕𝒆 𝑰𝒏𝒔𝒕𝒊𝒕𝒖𝒕𝒖 𝑵𝒂𝒔𝒊𝒐𝒏𝒂𝒍 𝑭𝒐𝒓𝒎𝒂𝒔𝒂𝒖𝒏 𝑫𝒐𝒔𝒆𝒏𝒕𝒆𝒔 𝒏𝒐 𝑷𝒓𝒐𝒇𝒊𝒔𝒔𝒊𝒐𝒏𝒂𝒊𝒔 𝑬𝒅𝒖𝒌𝒂𝒔𝒂𝒖𝒏 𝒏𝒊𝒂𝒏 (𝑰𝑵𝑭𝑶𝑹𝑫𝑬𝑷𝑬)
𝑷𝒓𝒆𝒛𝒊𝒅𝒆𝒏𝒕𝒆 𝑨𝒖𝒕𝒐𝒓𝒊𝒅𝒂𝒅𝒆 𝑴𝒖𝒏𝒊𝒔í𝒑𝒊𝒖 𝑩𝒐𝒃𝒐𝒏𝒂𝒓𝒐
𝑫𝒊𝒓𝒆𝒕ó𝒓 𝑬𝒅𝒖𝒌𝒂𝒔𝒂𝒖𝒏 𝑴𝒖𝒏𝒊𝒔í𝒑𝒊𝒖 𝑩𝒐𝒃𝒐𝒏𝒂𝒓𝒐
𝑫𝒊𝒓𝒆𝒕ó𝒓 𝑰𝑵𝑭𝑶𝑹𝑫𝑬𝑷𝑬 𝑷ó𝒍𝒐 𝑩𝒐𝒃𝒐𝒏𝒂𝒓𝒐
𝑹𝒆𝒑𝒓𝒆𝒛𝒆𝒏𝒕𝒂𝒏𝒕𝒆 𝒔𝒊𝒓𝒂 𝒉𝒖𝒔𝒊 𝑷𝒂𝒓𝒔𝒆𝒊𝒓𝒖 𝑫𝒆𝒛𝒆𝒏𝒗𝒐𝒍𝒗𝒊𝒎𝒆𝒏𝒕𝒖
𝑴𝒂𝒈𝒏í𝒇𝒊𝒌𝒖 𝑹𝒆𝒊𝒕ó𝒓 𝒔𝒊𝒓𝒂 𝒉𝒖𝒔𝒊 𝑰𝒏𝒔𝒕𝒊𝒕𝒖𝒊𝒔𝒂𝒖𝒏 𝑬𝒏𝒔𝒊𝒏𝒖 𝑺𝒖𝒑𝒆𝒓𝒊𝒐𝒓
𝑺𝒆ñ𝒐𝒓𝒆𝒔 𝑷𝒓𝒐-𝑹𝒆𝒊𝒕𝒐𝒓, 𝑽𝒊𝒔𝒆-𝑹𝒆𝒊𝒕𝒐𝒓 𝒏𝒐 𝑫𝒆𝒌𝒂𝒏𝒖 𝒔𝒊𝒓𝒂 𝒉𝒖𝒔𝒊 𝑼𝑵𝑻𝑳
𝑺𝒆ñ𝒐𝒓𝒆𝒔 𝑫𝒐𝒔𝒆𝒏𝒕𝒆, 𝒇𝒖𝒏𝒔𝒊𝒐𝒏á𝒓𝒊𝒐𝒔 𝒏𝒐 𝒆𝒔𝒕𝒖𝒅𝒂𝒏𝒕𝒆𝒔 𝒉𝒖𝒔𝒊 𝑼𝑵𝑻𝑳 𝒏𝒐 𝑰𝑵𝑭𝑶𝑹𝑫𝑬𝑷𝑬
𝑬𝒔𝒕𝒊𝒎𝒂𝒅𝒖 𝑮𝒓𝒂𝒅𝒖𝒂𝒅𝒖 𝒔𝒊𝒓𝒂,
𝑲𝒐𝒏𝒗𝒊𝒅𝒂𝒅𝒖𝒔, 𝑺𝒆ñ𝒐𝒓𝒂 𝒏𝒐 𝑺𝒆ñ𝒐𝒓 𝒔𝒊𝒓𝒂 𝒎𝒂𝒌 𝒉𝒂𝒖 𝒓𝒆𝒔𝒑𝒆𝒊𝒕𝒖,
Ksolok boot ida mai ha’u hodi hahú ha’u-nia intervensaun ho aprezenta hau nia kumprimentus ba hotu-hotu ne’ebé marka prezensa iha serimónia graduasaun ida ne’e.
Ha’u hakarak hato’o kumprimentus espesiál ba Magnífiku Reitór UNTL nian no ba Prezidente INFORDEPE no ba dirijente sira hotu, dosente no formadór sira husi instituisaun hirak ne’e.Ha’u mós hakarak hato’o kumprimentus no fó parabéns ba finalista sira ne’ebé ohin simu graduasaun no mós ba sira-nia família sira ne’ebé partisipa mos iha iventu ida ne’e.
Graduasaun ne’e sai hanesan momentu importante ida ba instituisaun ensinu superiór. Maibé graduasaun ne’e sai espesiál liu tanba haree ho profesór sira Ministériu Edukasaun nian ne’ebé hetan asesu ba formasaun graduadu (baxarelatu) atu sira bele hetan susesu iha Karreira Dosente. Tanba ne’e, serimónia ohin nian hanesan akontesimentu ida ne’ebé importante tebes ba komunidade akadémika ita-nia rai.
𝐄𝐱𝐞𝐥é𝐧𝐬𝐢𝐚, 𝐒𝐞ñ𝐨𝐫𝐚 𝐧𝐨 𝐒𝐞ñó𝐫 𝐬𝐢𝐫𝐚, 𝐦𝐚𝐤 𝐡𝐚’𝐮 𝐫𝐞𝐬𝐩𝐞𝐢𝐭𝐮,
Governu Konstitusionál ba dala ualu (VIII) nian entende katak komponente ida husi komponente sira ne’ebé estruturante liu iha misaun universidade públika nian mak atu kualifika sistema nasionál ensinu nian, liuliu nível pré-eskolár, primáriu no sekundáriu.Atu bele halo ida ne’e efikás liután, liuhusi formasaun inisiál no kontínua ba profesór sira. Misaun ne’e sai nu’udar kondisaun esensiál atu sistema edukativu Timor nian bele hametin no alkansa sistema edukativu foun sira ho kualidade.
Tanba ne’e ha’u hakarak hato’o parabéns ba Magnífiku Reitór UNTL nian no Prezidente INFORDEPE tanba investimentu ne’ebé halo ona iha formasaun ba profesór sira. Serimónia ohin nian signifika katak UNTL no INFORDEPE, liuhusi kuaHa’u mós hakarak hato’o felisitasaun ba graduadu sira nia família no belun sira, tanba vitória ne’ebé ohin imi hetan ho graduasaun ne’e la’ós de’it imi nian, maibé sira mós iha apoiu husi imi-nia familiá no belun sira.a atu Timor-Leste bele hala’o Objetivu sira husi Dezenvolvimentu Sustentavel importante liu, ne’ebé mak asegura edukasaun ho kualidade ba labarik no foin-sa’e sira hotu.
Área edukasaun nian mak sei kontinua la iha dúvidas kona-ba ninia ramu hanesan de’it ho universidade ida ne’e (UNTL). Maski nune’ e, tanba edukasaun ida ne’ebé inkluziva no ho kualidade hanesan dalan úniku ba dezenvolvimentu nasaun ida ne’e nian.
Ha’u hakarak dirije liafuan balu ba estudante finalista sira. Serimónia ohin nian signifika katak, hafoin hala’o tiha estudu, dedikasaun no sakrifísiu sira, konsege hetan ona méritu no susesu iha imi-nia formasaun nia rohan.
Ha’u hatene katak imi la fásil atu serbisu hanesan profesór iha eskola sira no sira estuda mós iha tempu hanesan. Tanba ne’e, ha’u hakarak hato’o parabéns ba imi.
Ha’u mós hakarak hato’o felisitasaun ba graduadu sira nia família no belun sira, tanba vitória ne’ebé ohin imi hetan ho graduasaun ne’e la’ós de’it imi nian, maibé sira mós iha apoiu husi imi-nia familiá no belun sira.
𝐄𝐱𝐞𝐥é𝐧𝐬𝐢𝐚, 𝐒𝐞ñ𝐨𝐫𝐚 𝐧𝐨 𝐒𝐞ñó𝐫 𝐬𝐢𝐫𝐚, 𝐦𝐚𝐤 𝐡𝐚’𝐮 𝐫𝐞𝐬𝐩𝐞𝐢𝐭𝐮,
Mundu ne’e iha transformasaun boot no futuru ba país sira hotu sei sai diferente tebes ho situasaun atuál ne’ebé ita koṅese ohin. Oras ne’e, nasaun barak maka presiza duni perfil kompeténsia nian ba profisaun dosente. Tempo uluk liu, atu sai profesór ba Ensinu Báziku presiza de’it iha formasaun nível médiu.
Maibé, agora daudaun ne’e, iha nasaun barak hili opsaun katak atu sai profesór tenke iha formasaun espesializada no iha nivel universitáriu no pós-graduasaun nian. La’ós akontese deit nune sein razaun ida, maibe tamba ohin loron ne’e ita hasoru vida moris ne’ebé sai kompleksa liu fali buat ne’ebé antes.
Bainhira ita hahú forma profesór sira ho nivel superiór ita aliña Timor-Leste ho tendénsia internasionál foun sira. Ne’e di’ak. Tanba nasaun ne’e ezije atu profesór sira bele hetan oportunidade no konteúdu ne’ebé hato’o ba alunu sira no uza métodu hanorin nian ne’ebé fó motivasaun ba estudante sira atu aprende.
Hanesan Paulo Freire, Edukadór no Filózofu brazileiru, hatete: “ser professor tem de ser um ato de amor, uma opção de vida e não apenas uma profissão que se exerce oito horas por dia” (sai hanesan profesór tenke sai hanesan hahalok domin nian ida, opsaun moris nian ida de’it no la’ós de’ it profisaun ida ne’ebé hala’o iha oras ualu nia laran”).
Koalia kona ba asuntu ida ne’e, hau mos hakarak foti oportunidade atu reforsa liu tan katak ho Oitavu Governu Konstitusional nia Mandatu, Ministériu Ensinu Superior, Siénsia no Kultura Servisu hamutuk Compact Development Team hodi asegura Programa Millenium Challenge Coorporation (MCC) nian hodi estabelese ‘Sentru Exelénsia’ ne’ebe mak sei fó formasaun klean liu tan iha área literasia, numerasia, pedagojia, lideransa, língua, informasaun no teknolojia no sira seluk tan, hodi nune’e ita-nia sitema edukasaun bele adapta ho kurikulu sékulu 21 nian maka sempre utiliza teknolojia multimédia iha ensinu aprendijazem nian.
Ho ida ne’e, ha’u mos hakarak husu ba graduadu sira ohin loron nian ne’ebé sai nu’udar profisionál hodi adapta estratéjia pedagojika ne’ebé aprende iha Fakuldade Edukasaun hatán ba realidade alunu sira nian iha imi-nia munisípiu. Ne’ebé profesór sira sempre sai ajente transformasaun pozitiva, tulun komunidade atu kompriende di’ak liután valór edukasaun nian ba futuru sira-nia labarik sira nian.
Ha’u mos rekomenda wainhira Sentru Exelénsia loke ona, ita bo’ot sira mos bele kontinua hadi’a ita bo’ot sira-nia kbi’it liu husi formasaun ida ne’e ho nivel pós-graduasaun iha futuru, no bele kumpri padraun Rejional Asia nian no Padraun Internasionál.
Ha’u hein katak nu’udar profesór sira, uza hanoin poeta portugés Fernando Pessoa, ka bele dehan: “ponham o máximo de vocês no mínimo que fazem”(Hatu’ur imi nia a’an iha kbi’it ne’ebe maximu hodi bele hala’o buat ne’ebe mínimu). Sidadaun sira ba futuru nian rezultadu husi dedikasaun ba sira ne’ebé maka sira-nia profesór ensinu primáriu nian.
𝐄𝐱𝐞𝐥é𝐧𝐬𝐢𝐚, 𝐒𝐞ñ𝐨𝐫𝐚 𝐧𝐨 𝐒𝐞ñó𝐫 𝐬𝐢𝐫𝐚, 𝐦𝐚𝐤 𝐡𝐚’𝐮 𝐫𝐞𝐬𝐩𝐞𝐢𝐭𝐮,
Tanba ohin loron festa nian, Ha’u hakarak atu iha tempu badak no remata, hodi hato’o dala ida tan parabéns ba UNTL no INFORDEPE tanba investimentu ida ne’e iha formasaun inisiál no kontínua ba profesór sira, hodi tulun atu kualifika profesór sira ne’ebé iha ona esperiénsia ensinu nian.
Ba Graduadu sira hotu ohin nian, ha’u hakarak ho haksolok ita-nia perkursu hanesan profesór sira no ha’u hein katak sira bele kontribui atu forma diak liu tan estudante no sidadaun sira, ho objetivu atu asegura futuru ida ne’ebé sustentável liu ba ita nia Nasaun.
Hanesan lema Ministériu Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura nian hateten: A Qualidade da Formação é o Futuro da Nação (“Kualidade iha formasaun maka futuru Nasaun nian”). Tanba ne’e, sai profesór hanesan oportunidade ida atu kontribui hodi muda ita-nia nasaun nia futuru liu hosi formasaun ba ita-nia rekursu umanu sira.
Obrigadu barak.

