May 10, 2024

Intervensaun husi S. Exa. Ministru Ensinu Superior, Siênsia no Kultura iha Serimónia graduasaun estudante UNTL.

Magnífiku Reitor Universidade Nasional Timor-Lorosa’eDistintu Membru Parlamentu NasionálDistintu Membru GovernuExselentíssmu Reprezentante Korpu DiplomátikuExselentíssmu Vise-Reitor no Pró-Reitor sira Exselentíssimu Dekanu no Vise-Dekanu sira Exselentíssimu Dosente no estudante UNTL niankaros estudante Graduadu no família siraExselênsia, Señora no Señor konvidadu sira hotu mak hau respeitu, Uluk nanain, nu’udar Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura no reprezenta Sua Exselénsia Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, permite ha’u ata atu hato’o liafuan dahuluk iha serimónia solene graduasaun ne’e, ho liafuan felisitasaun ka parabéins ba graduadu sira hotu.Tuir mai, ba estudante sira ne’ebé, hafoin halo ona sira-nia esforsu iha tinan barak nia laran, ohin to’o duni ona nia rohan, hodi ita hotu bele hamutuk iha-ne’e no komemora ho haksolok no orgullu. Imi finalista sira aprende ona atu respeita imi-nia mehi no halo ba atu mehi ne’e sai nu’udar bee-matan inspirasaun ida no hakfila sai enerjia hodi dudu imi-nia kareira eskolár buras nafatin ba oin. Durante tinan hirak-ne’e, lorloron, imi aprende ona katak servisu sai nu’udar xave ka matadalan úniku ba susesu.Maluk doben finalista sira, la bele haluha katak buat hirak ne’e sai nu’udar lisaun ida ba imi-nia moris tomak, tanba sei halo imi sai ema ne’ebé serve duni iha futuru ne’ebé imi sei hasoru, banhira hakat imi-nia ain sai ona hosi fatin ida-ne’e. Ha’u mós hakarak atu hato’o parabéns no felisitasaun ba imi-nia família sira, mak sempre akompaña imi hotu iha imi-nia vida akadémika nian, tanba ha’u fiar katak apoiu ne’ebé ho domin tomak hosi família mak sai nu’udar elementu fundamentál ba susesu hotu durante imi-nia perkursu akadémiku. Ita hotu tenke iha konsiénsia katak hosi estudante ida-idak ne’ebé frekuenta ita-nia instituisaun ensinu superiór sira, inan-aman sira sempre hela iha sira-nia kotuk tambá hakarak hetan mehi ida ba sira-nia oan sira nia susesu. Esperansa ne’e maihosi ita-nia povu ninia fuan-laran tomak ne’ebé ita la bele halakon-leet de’it. Nein imi finalista, nein autoridade akadémika ne’ebé fó formasaun ba imi, satán Governu. Maibé, ita hotu tenke transforma sai fonte inspirasaun ba ita-nia polítika sira. Hosi ami-nia parte, ami hakarak hateten ba imi katak ida-ne’e mak ami buka atu halo iha Ministériu Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, liu liu atu hadi’a kualidade ensinu superior nian hodi bele asegura futuru di’ak ba jerasaun foun sira liu husi lema ne’ebé Ministériu hatu’ur: “A qualidade da formação é o futuro da Nação”.Ha’u hakarak mós felisita ba Magnífiku Reitór, Dekanu, Dosente no funsionáriu sira hotu iha instituisaun ida-ne’e – ne’ebé ha’u mós halo parte ba – tanba ita-boot sira kria ona kondisaun pedagójika, administrativa no lojístika atu perkursu hosi estudante sira ne’ebé ohin-loron simu graduasaun ne’ebé hetan susesu tomak.Tuir ha’u hatene, susesu ho kaer diploma, ida-ne’e nu’udar susesu komunidade tomak UNTL nian. Kada grupu hosi estudante ne’ebé mak konsegue remata sira-nia estudu sai nu’udar misaun oan ida ne’ebé ita-nia universidade públika kumpri ona. Aproveita biban ida ne’e, ha’u hakarak asegura katak Governu sei nafatin suporta ba universidade ne’ebé Magnífiku Reitór lidera hela ba ne’e, hodi tau kondisaun ida di’ak liután ba ensinu no aprendizajen.Ha’u hanoin, kontinua hadi’ak nafatin kondisaun akadémika, ita bele enkoraja estudante sira preparadu di’ak liután hodi hatán ba ezijénsia hosi merkadu traballu ne’ebé kompetitvu no sempre iha mudansa.Governu nu’udar ezekutivu nia solidariedade ba instiuisaun sira ensinu superiór ne’e boot tebetebes, tambá ensinu superior iha kna’ar importante tebes no sentrál atu harii futuru Nasaun nian ne’ebé sustentável. Razaun ida-ne’e maka halo Governu Konstitusionál Daualuk (VIII) desidi atu iha abordajen estratéjika ida ba setór ne’e, ne’ebé temi to’o klean iha projetu Karta Polítika ne’ebé Ministériu Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura sei aprezenta ba Konsellu Ministrus iha tempu badak.Magnífiku Reitór, Maluk doben finalista sira, Señora no señór sira,Luta hasoru pandemia COVID-19 ne’e sei iha hela prosesu no ita implementa hela medida oin-oin atu evita ninia hada’et ka propagasaun. Tanba ne’e, há’u hakarak aproveita biban ida-ne’e atu apela ba komunidade akadémika UNTL nian tomak no ba imi-nia família sira ne’ebé prezisa buka Sentru Vasinasaun sira ne’ebé disponível hodi hetan vasina atu bele evita da’et husi COVID-19 ne’e rasik no sai rekizitu atu fasilita iha ita-boot sira-nia movimentasaun no ita boot sira-nia moris loron-loron. Hakarak mós fó mensájen ba estudante sira hotu UNTL nian, katak vasina mak sai hanesan dalan úniku atu kombate propagasaun COVID-19. Há’u apela ba estudante sira hotu atu iha konsiénsia no laran ksolok, hodi simu vasina, tambá ida-ne’e sai hanesan kondisaun ka dalan ida atu prevene, iha futuru mai, suspensaun ba atividade letiva iha rejime presenziál.Ita boot sira akompaña katak iha rai dezenvolvidu sira wainhira sira-nia sidadaun hetan tiha ona vasina ho persentájen husi 70% ka 80% ba leten, sira-nia vida moris normaliza no halo movimentasaun livre. Nune’e, ita fo liman ba malu hodi luta atu ita bele kontrola pandemia ne’e. Vasinasaun ne’e, maka dalan ne’ebé seguru liu hodi normaliza situasaun, fó sistema imunidade ne’ebé forte ba ita-nia isin hodi ita-bele reziste hasoru COVID-19 mós variante sira seluk hanesan Delta.Nune’e, hau apela atu ita hotu kumpre nafatin regra sanitária ne’ebé rekomenda husi Ministériu Saude no mós Organizasaun Mundiál Saude to’o wainhira ita bele atinje ona persentájen vasinasaun ne’ebé a’as hanesan Nasaun sira seluk. Exselênsia, Señora no Señor konvidadu sira hotu mak hau respeitu, Há’u hakotu ha’u-nia intervensaun ne’e, hakarak hato’o hau-nia laran haksolok no felisitasaun ba estudante sira ne’ebé ohin hetan graduasaun. Ha’u mós dezeju susesu bo’ot ba imi-nia vida pesoál no profisionál. Maske iha dezafiu no konstranjimentu barak ne’ebé imi hasoru, maibé imi tenke brani, luta no haka’as an atu konkretiza imi-nia mehi sira hodi bele atinje imi-nia objetivu, ne’ebé mak imi hakarak. Obrigadu barak!

0Shares