𝑬𝒙𝒄𝒆𝒍ê𝒏𝒄𝒊𝒂𝒔 𝑺𝒆𝒏𝒉𝒐𝒓𝒆𝒔 𝑴𝒆𝒎𝒃𝒓𝒐𝒔 𝒅𝒐 𝑷𝒂𝒓𝒍𝒂𝒎𝒆𝒏𝒕𝒐 𝑵𝒂𝒄𝒊𝒐𝒏𝒂𝒍
𝑬𝒙𝒄𝒆𝒍ê𝒏𝒄𝒊𝒂𝒔 𝑺𝒆𝒏𝒉𝒐𝒓𝒆𝒔 𝑴𝒆𝒎𝒃𝒓𝒐𝒔 𝒅𝒐 𝑮𝒐𝒗𝒆𝒓𝒏𝒐
𝑺𝒆𝒏𝒉𝒐𝒓𝒆𝒔 𝑬𝒙-𝑴𝒆𝒎𝒃𝒓𝒐𝒔 𝒅𝒐 𝑮𝒐𝒗𝒆𝒓𝒏𝒐 𝒂𝒒𝒖𝒊 𝒑𝒓𝒆𝒔𝒆𝒏𝒕𝒆𝒔
𝑴𝒂𝒈𝒏í𝒇𝒊𝒄𝒐 𝑹𝒆𝒊𝒕𝒐𝒓 𝒅𝒂 𝑼𝑵𝑻𝑳
𝑹𝒆𝒑𝒓𝒆𝒔𝒆𝒏𝒕𝒂𝒏𝒕𝒆𝒔 𝒅𝒐𝒔 𝑷𝒂𝒓𝒄𝒆𝒊𝒓𝒐𝒔 𝒅𝒆 𝑫𝒆𝒔𝒆𝒏𝒗𝒐𝒍𝒗𝒊𝒎𝒆𝒏𝒕𝒐
𝑴𝒂𝒈𝒏í𝒇𝒊𝒄𝒐𝒔 𝑹𝒆𝒊𝒕𝒐𝒓𝒆𝒔 𝒅𝒂𝒔 𝑰𝒏𝒔𝒕𝒊𝒕𝒖𝒊çõ𝒆𝒔 𝒅𝒆 𝑬𝒏𝒔𝒊𝒏𝒐 𝑺𝒖𝒑𝒆𝒓𝒊𝒐𝒓 𝒂𝒒𝒖𝒊 𝒑𝒓𝒆𝒔𝒆𝒏𝒕𝒆𝒔
𝑺𝒆𝒏𝒉𝒐𝒓𝒆𝒔 𝑷𝒓𝒐-𝑹𝒆𝒊𝒕𝒐𝒓𝒆𝒔, 𝑽𝒊𝒄𝒆-𝑹𝒆𝒊𝒕𝒐𝒓𝒆𝒔 𝒆 𝑫𝒆𝒄𝒂𝒏𝒐𝒔 𝒅𝒂 𝑼𝑵𝑻𝑳
𝑺𝒆𝒏𝒉𝒐𝒓𝒆𝒔 𝑫𝒐𝒄𝒆𝒏𝒕𝒆𝒔, 𝒇𝒖𝒏𝒄𝒊𝒐𝒏á𝒓𝒊𝒐𝒔 𝒆 𝒆𝒔𝒕𝒖𝒅𝒂𝒏𝒕𝒆𝒔 𝒅𝒂 𝑼𝑵𝑻𝑳
𝑬𝒔𝒕𝒊𝒎𝒂𝒅𝒐𝒔 𝑬𝒔𝒕𝒖𝒅𝒂𝒏𝒕𝒆𝒔 𝑮𝒓𝒂𝒅𝒖𝒂𝒅𝒐𝒔,
𝑴𝒊𝒏𝒉𝒂𝒔 𝑺𝒆𝒏𝒉𝒐𝒓𝒂𝒔 𝒆 𝑴𝒆𝒖𝒔 𝑺𝒆𝒏𝒉𝒐𝒓𝒆𝒔,
Enquanto Ministro do Ensino Superior, Ciência e Cultura é com muita satisfação e muita honra que participo nesta Cerimónia de Graduação dos estudantes finalistas da UNTL.
Gostaria de começar por apresentar saudações a todos os que participam nesta cerimónia, nomeadamente ao Magnífico Reitor, à estrutura dirigente, aos docentes e estudantes da UNTL.Aproveito ainda a oportunidade para cumprimentar e dar os parabéns a todos os estudantes graduados.
A graduação é uma data importante para um estudante, pois representa o sucesso do percurso académico, e, ao mesmo tempo, é um motivo de alegria e de esperança para o nosso país.
Exelénsia, Señora no Señor sira, mak há’u respeitu,
Ida-ne’e sai nu’udar onra bo’ot ida mai ha’u, hodi prezidi serimónia graduasaun, tanba graduasaun ba estudante sira hanesan momentu ne’ebé importante liu iha kada universidade.
Graduasaun signifika katak, instituisaun ne’e hatene duni kria kondisaun sira ne’ebé nesesária ba ninia estudante sira hodi aprende no responde pozitivu ba ezijénsia akadémika ne’ebé sira liutiha ona durante tempu formasaun nian. Ida-ne’e importante duni. Maibé, ba UNTL, ne’ebé importante liu, tanba nia nu’udar ita-nia únika universidade públika, ne’ebé iha misaun atu lidera no sai izemplu ba sistema hotu-hotu ensinu superiór iha Timor.
Ita la bele haluha katak, razaun ne’ebé lori Governu hodi kria tiha UNTL mak, atu universidade ida-ne’e bele sai nu’udar referénsia ho kualidade, ba instituisaun seluk ensinu superiór nian, tamba Estadu mós tenke pratika iha universidade públika, saída mak Estadu eziji ba instituisaun sira seluk, liuhosi ANAAA.
Nune’e, maka mandatu ne’ebé la’o ona iha tinan haat nia laran no agora besik atu remata, VIII Governu Konstitusionál investe nafatin hodi hadi’ak liután UNTL.
Haktuir liña orientasaun, Governu mobiliza tiha rekursus no parseiru sira ba Universidade Públika atu bele iha kondisaun traballu ne’ebé di’ak liután.
Halo ona inaugurasaun ba instalasaun foun sira, hanesan, Fakuldade Enjeñaria iha Hera, edifisiu foun ba Fakuldade Medisina, Fakuldade Ekonomia no Servisus Administrasaun UNTL nian iha Díli.
Nu’udar esforsu atu kria kondisaun di’ak ba UNTL, ne’e iha relasaun ho traballu preparatóriu ba futuru konstrusaun Sidade Universitária Aileu, sai hanesan infraestrutura ida ne’ebé sei fundamentál liu atu UNTL bele iha perspetiva foun ba dezenvolvimentu.
Maske instalasaun fízika ne’e importante tebtebes, maibé universidade ne’ebé ho kualidade maka determina nível formasaun ba ninia kapitál umanu, liuliu fó kapasitasaun ba ninia dosente sira.
Ho razaun ne’e, maka Governu, liuhosi Fundu Dezenvolvimentu Kapitál Umanu, kria nafatin oportunidade ba dosente sira hosi UNTL no Instituisaun Ensinu Superiór seluk, atu iha asesu ba formasaun pós-graduasaun (Mestradu no Doutoramentu) iha paízes estranjeiru no, Governu servisu nafatin atu iha futuru, UNTL bele kria programa doutoramentu, haktuir ho ida-ne’ebé estabelese ona iha Karta Polítika ba Ensinu Superiór no Siénsia.
Ita bele afirma katak, UNTL transforma nafatin, hanesan iha prespetiva foun ba dezenvolvimentu. Ha’u hakarak hateten ba imi, hanesan izemplu, perspetiva ne’ebé loke UNTL hodi atualiza estatutu kareira dosente ne’ebé foin lalais aprova iha Konsellu Ministrus.
Hanesan ita hotu hatene, estatutu ida-ne’e nuudar instrumentu ba jestaun rekursus umanus, hodi fó prémiu tuir méritu no bom dezempeñu ba dosente sira. Ho regulamentasaun no implementasaun ba kareira, ha’u fiar katak, universidade públika sei manán dinamizmu foun.
Tamba ne’e maka, ha’u hakarak aproveita oportunidade ida-ne’e, hodi felisita UNTL, especialmente ba Magnífiku Reitór, dosente no funsionáriu sira, ba servisu ne’ebé hala’o to’o ohin-loron, ne’ebé kontribui tebes hodi hadi’ak nafatin kondisaun no dezempeñu UNTL nian. Ha’u mós hakarak agradese ba Magnífiku Reitór no ninia equipa ho imi hotu kolaborasaun no kooperasaun ne’ebé eziste ho Ministériu Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, ne’ebe sai fatór importante tebes ba pasu ka dezenvolvimentu pozitivu UNTL nian.
Exelénsia, Señora no Señor sira, mak há’u respeitu,
Agora ha’u hakarak felisita estudante sira ne’ebé ohin gradua ona, iha nível baxarelatu, lisensatura, pós-graduasaun no mestradu. Parabéns ba imi, tanba ho imi-nia empeñu, motivasaun, dedikasaun no kapasidade konsege manán difikuldade hotu-hotu, to’o ikus mai, hodi bele remata imi-nia estudu ho susesu.
Dosente sira ensinu superiór, hatene katak importante tebes iha estudante ne’ebé motivadu, empeñadu no partisipativu. Tambá ne’e, parabéns dala da tan ba imi, tambá manán tiha ona etapa formasaun universitária ne’ebé ohin remata ona, no imi-nia kontribuisaun iha vida estudante to’o ohin-loron, konsolida nafatin UNTL. Imi iha preparasaun ne’ebé di’ak tebes atu enfrenta merkadu traballu nomós vida ne’ebé hein hela imi.
Maske nune’e, ha’u mós hakarak fó-omenajen ba imi-nia família sira, ne’ebé sempre apoia no garante kondisaun nesesária ba imi-nia susesu. Nune’e, vitória ne’ebé mak ohin imi komemora, nuudar mós vitória ba imi-nia familía sira.
Ha’u hakarak temi dala ida tan katak, graduasaun ne’e, reprezenta mós vitória ida ba ita-nia país, tanba kada joven ne’ebé iha formasaun kompletu, ne’e signifika katak país iha kualifikasaun liután hodi hasoru nia futuru. Futuru ida ne’ebé sei mai ho ezijénsia barak no oin-oin, liuliu iha kapasidade nian.
Hanesan Jean Piaget afirma katak “o principal objetivo da educação é criar pessoas capazes de fazer coisas novas e não simplesmente o que outras gerações fizeram” (edukasaun nia objetivu prinsipál maka, kria ema sira-ne’ebé iha kapasidade atu halo buat foun no la’ós depende ba buat ne’ebé jerasaun seluk halo tiha ona).
Ida-ne’e signifika katak, ita presiza asegura ita-nia rekursus umanus, hanesan ita-nia dosente sira, tenke iha kualidade akadémika no sientífika hodi transmite kompeténsia inovasaun no empreendedorizmu ba estudante sira.
Ho objetivu atu ita-nia país bele akompaña evolusaun sientífika no teknolójika iha nível rejionál no internasionál, no iha futuru ida ne’ebé sustentável no di’ak liután. Exelénsia, Señora no Señor sira, mak há’u respeitu,
Universidade sira iha papél importante ba prosesu dezenvovimentu país nian. Mundu hafoin pandemia, atu kompete nafatin, paízes sira presiza taxa eskolarizasaun nível superiór no universidade sira ne’ebé aas, liuhosi investigasaun hodi prodús koñesimentu sientífiku ne’ebé fó-impaktu ba área prioritária, hanesan ekonomia, saúde no edukasaun. Universidade sira atu bele iha utilidade ba sosiedade presiza iha deversifikasaun ba oferta formativa, atu responde ba espetativa no nesesidade ne’ebé maihosi setór no públiku sosiedade oin-oin.
Nune’e, UNTL presiza mós iha hanoin ba ninia oferta no adapta ho mudansas teknolojia iha futuru, tambá iha mundu atuál, universidade sira tenke proporsiona ba sidadaun, formasaun iha moris tomak (formação ao longo da vida). Ida-ne’e signifika katak estudante sira ne’ebé ohin gradua no husik ona UNTL, iha futuru, sira sei bele filafali mai hodi kontinua hala’o formasaun komplementár, ne’ebé sei iha utilidade ba sira-nia perkursu profisionál.
Excelências, Minhas Senhoras e Meus Senhores,
Finalizo esta minha intervenção desejando as maiores felicidades aos estudantes que hoje se graduam. Que tenham muito sucesso na vida pessoal e profissional. Mesmo que tenham de enfrentar muitos desafios e constrangimentos, devem ter coragem, lutar e esforçar-se para concretizar as vossas ambições e atingir os vossos objetivos.
Muito Obrigado!

