𝑬𝒙𝒆𝒍é𝒏𝒔𝒊𝒂 𝑴𝒆𝒎𝒃𝒓𝒖 𝑷𝒂𝒓𝒍𝒂𝒎𝒆𝒏𝒕𝒖 𝑵𝒂𝒔𝒊𝒐𝒏á𝒍
𝑬𝒙𝒆𝒍é𝒏𝒔𝒊𝒂 𝑴𝒆𝒎𝒃𝒓𝒖 𝒔𝒊𝒓𝒂 𝑽𝑰𝑰𝑰 𝑮𝒐𝒗𝒆𝒓𝒏𝒖
𝑲𝒐𝒏𝒔𝒕𝒊𝒕𝒖𝒔𝒊𝒐𝒏á𝒍 𝑺𝒆ñó𝒓 𝑷𝒓𝒆𝒛𝒊𝒅𝒆𝒏𝒕𝒆 𝑲𝒐𝒏𝒔𝒆𝒍𝒍𝒖 𝑱𝒆𝒓á𝒍 𝑰𝒏𝒔𝒕𝒊𝒕𝒖𝒕𝒖 𝑷𝒐𝒍𝒊𝒕é𝒌𝒏𝒊𝒌𝒖 𝑩𝒆𝒕𝒂𝒏𝒐
𝑺𝒆ñó𝒓 𝑴𝒂𝒈𝒏í𝒇𝒊𝒌𝒖 𝑷𝒓𝒆𝒛𝒊𝒅𝒆𝒏𝒕𝒆 𝑰𝒏𝒔𝒕𝒊𝒕𝒖𝒕𝒖 𝑷𝒐𝒍𝒊𝒕é𝒌𝒏𝒊𝒌𝒖 𝑩𝒆𝒕𝒂𝒏𝒐
𝑺𝒆ñó𝒓 𝑷𝒓𝒆𝒛𝒊𝒅𝒆𝒏𝒕𝒆 𝑨𝒖𝒕𝒐𝒓𝒊𝒅𝒂𝒅𝒆 𝑴𝒖𝒏𝒊𝒔í𝒑𝒊𝒖 𝑴𝒂𝒏𝒖𝒇𝒂𝒉𝒊
𝑺𝒆ñó𝒓 𝑴𝒂𝒈𝒏í𝒇𝒊𝒌𝒖 𝒔𝒊𝒓𝒂 𝒏𝒐/𝒌𝒂 𝒓𝒆𝒑𝒓𝒆𝒛𝒆𝒏𝒕𝒂𝒏𝒕𝒆 𝒔𝒊𝒓𝒂 𝒉𝒐𝒔𝒊 𝑰𝒏𝒔𝒕𝒊𝒕𝒖𝒊𝒔𝒂𝒖𝒏 𝑬𝒏𝒔𝒊𝒏𝒖 𝑺𝒖𝒑𝒆𝒓𝒊ó𝒓 𝒑ú𝒃𝒍𝒊𝒌𝒂 𝒏𝒐 𝒑𝒓𝒊𝒗𝒂𝒅𝒂
𝐀𝐝𝐦𝐢𝐧𝐢𝐬𝐭𝐫𝐚𝐝𝐨𝐫 𝑴𝒖𝒏𝒊𝒔í𝒑𝒊𝒖 𝑴𝒂𝒏𝒖𝒇𝒂𝒉𝒊
𝑺𝒆ñ𝒐𝒓𝒂 𝒏𝒐 𝒔𝒆ñó𝒓 𝒔𝒊𝒓𝒂,
Ha’u hakarak hahú ha’u-nia intervensaun hodi dehan katak, ne’e sai onra ida mai ha’u, nu’udar Ministru Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, partisipa iha serimónia graduasaun ba dala datoluk husi Institutu Politékniku Betano nian.
Ha’u hakarak mós, iha biban ida ne’e, haot’o ha’u-nia kumprimentus ba Prezidente no Membru sira husi Konsellu Jerál, Magnífiku Prezidente no direjente sira IPB nian no autoridade lokál hotu ne’ebé mak marka-prezensa iha-ne’e.
Ha’u hakarak mós kumprimenta komunidade akadémika IPB, hanesan dosente sira, estudante no funsionáriu sira.
Exelénsia, señora no señór sira,
Hanesan ha’u dehan ona, katak, ida-ne’e sai nu’udar onra boot ida marka prezensa iha-ne’e, tamba serimónia graduasaun ba estudante finalista sira, hanesan momentu ne’ebé gratifikante tebes iha vida instituisaun akadémika. Serimónia graduasaun reprezenta momentu importante ba ita-nia país, tanba IPB sai nu’udar Instituisaun únika ida hosi ensinu superiór públiku ne’ebé lesiona ka hanorin kursu iha área politéknika.
Iha-ne’e oferese kursu sira ba área profisionalizante, ho objetivu prinsipál atu transmiti ba formandu sira kompeténsia “saber-fazer”. Karaterísitka ne’e, hanesan baze fundamentál hodi tau ekilíbriu ka balansu ba sistema nasionál ensinu superiór nian, tamba aleindé, kursu sira iha nível universidade, ita-nia país presiza iha instiuisaun sira ne’ebé oferese formasaun ne’ebé prepara estudante ho kompeténsia hodi fo garante boot ba taxa empregabilidade.
Ensinu superiór Timor nian, moris tiha ona iha tinan ruanulu nia laran, ohin-loron, 95% hosi kursu superiór sira ne’ebé funsiona ona, oferese programa graduasaun (baxarelatu no lisensiatura). Iha parte seluk fali, instituisaun sira ladún iha oferta edukativa barak ba kursu pós-graduasaun no formasaun profissionalizante (profisaun espesializadu) ka politékniku, ne’ebé iha liu orientasaun prioritária hodi tama lalais ba merkadu traballu.
Ensinu ne’ebé oferese iha ita-nia instituisaun sira ensinu superiór, barakliu maka, jenériku, abstratu no bazeia ba transmisaun konteúdu no la’ós akizisaun ba kompeténsia. Biblioteka, laboratóriu, ofisina, estájiu kurrikulár sai nafatin komponente ne’ebé ladún utiliza iha prosesu formativu.
Haree ba preokupasaun boot ho artikulasaun di’ak entre edukasaun no dezenvolvimentu, no buka enfrenta lalais kestaun kona-ba dezempregu ba graduadu sira, VIII Governu Konstitusionál, iha ámbitu Polítika Nasionál ba Ensinu Superiór, kria ona medida lubun ida, ne’ebé ho objetivu atu fó konteúdu profisaun servisu espesializadu no vokasionál ba formasaun sira iha ensinu superiór.
Hanesan ezemplu, ita aprova ona Dekretu-Lei ne’ebé estabelese Kurríkulu Padraun Nasionál ba Ensinu Superiór, ne’ebé defende prinsípiu ba formasaun iha ensinu superiór hodi haree liu ba kompeténsia sira. Ita mós investe ona, hahú kedas iha tinan-2019, hodi konsolida Institutu Politékniku Betano, ne’ebé prevee hela ona konstrusaun ba instalasaun fasilidade foun IPB nian.
Ha’u mós hakarak salienta katak, ita lansa tiha ona, iha fulan-jullu, progama estájiu profisionál ba mellór graduadu hosi Instituisaun Ensinu Superiór nasionál sira nian. Medida sira-ne’e hotu ho objetivu atu hadi’ak kualidade ensinu superiór no promove empregabilidade ba graduadu sira.
Exelénsia, señora no señór sira,
País barakliu ne’ebé dezenvolvidu ona hanesan iha Europa, Estadus Unidus nomós Ázia, sira tau liu prioridade no atensaun ba formasaun politéknika no profisionalizante. Formasaun ho durasaun badak, espesializada no haree liu ba nesesidade merkadu traballu.
Ita-nia país presiza loke tan kursu sira iha área politéknika hodi promove maiór empregabilidade no kontribui atu iha kolabarasaun no ligasaun boot entre mundu akadémiku no ajente ekonómiku. Ita tenke iha konsiensia katak, mundu ohin-loron moris ho mudansa teknolójika ne’ebé konstante tebtebes. Realidade foun ne’e, iha konsiénsia ba nível perfíl maundeobra espesializada ne’ebé país sira presiza. Ohin, bainhira ita aprende profisaun ida, la signifika katak ita-nia empregu nuudar garantia ba ita-nia moris tomak, tamba ho koñesimentu no kompeténsia, ezijénsia hodi ezerse profisaun ne’ebé hanesan, sei muda iha tempu badak nia laran. Bainhira ita la iha karik baze sientífika ne’ebé permiti ita hodi aprende filafali, ita sei la sobrevive iha merkadu traballu.
Instituisaun sira ensinu superiór presiza halo ezame konsiénsia no husu ba ida-idak nia an, kona-ba sira-nia oferta formativa ne’e pertinente ka lae, relasiona ho tendénsia merkadu traballu, oferese kurrríkulu ne’ebé asegura ho efetivu kompeténsia ne’ebé presiza iha mundu profisionál ka lae. Ita presiza instituisaun sira ne’ebé kapasita rekursu umanu ho kompeténsia foun.
Hanesan psikólogu Jean Piaget afirma “o principal objetivo da educação é criar pessoas capazes de fazer coisas novas e não simplesmente repetir o que outras gerações fizeram” (objetivu prinsipál ba edukasaun maka, kria ema sira ho kapasidade atu halo buat foun no la’os de’it, atu repete fali buat sá mak jerasaun seluk halo tiha ona). Ne’e signifika katak, joven sira presiza adkiri kompeténsia, atu ita-nia país akompaña konjuntura internasionál iha nível inovasaun no teknolojia foun.
Exelénsia, señora no señór sira,
Agora ha’u hakarak hato’o liafuan balu ba estudante finalista sira ne’ebé ohin gradua. Ha’u hakarak felisita imi, tan iha tinan hirak kotuk ba, imi hili ona hodi frekuenta kusu iha IPB nomós ba imi-nia susesu iha perkursu akadémiku, ne’ebé ohin ramata ho serimónia graduasaun ida ne’e.
Ha’u mós hakarak husu ba imi, iha imi-nia vida, atu sai nuudar servisu-na’in ne’ebé kompetente, maibé sai mós nuudar sidadaun ativu no pró-ativu, disponível nafatin hodi kontribui ba sosiedade nia di’ak.
Imi tenke iha konsiénsia katak, ohin-loron, instiuisaun, empreza, organizasaun governamentál no la’ós governamental sira, valoriza liu ema sira ne’ebé dedika-an no hakarak atu aprende nafatin. Tanba ne’e, ha’u husu ba imi, atu sai ema pró-ativu iha imi-nia dalan pós-universitária, hodi fó ba sosiedade buat di’ak hotu ne’ebé imi aprende ona iha institutu ida-ne’e.
Haree ba instituisaun katólika sira, be iha tradisaun ne’ebé rigór no kualidade pedagójika ba ensinu, ha’u la iha dúvida, imi sei halo buat barak ba sosisedade Timor nian.
Ha’u hakarak felisita imi hotu nia família ne’ebé fó apoiu no kontribui ona ba imi-nia susesu iha estudu. Imi la bele haluha katak, imi-nia susesu reprezenta esforsu no sakrifísiu ne’ebé durante ne’e família sira halo tiha ona ba imi-nia perkursu akadémiku.
Ha’u hakarak ramata ha’u-nia intervensaun, hodi dezeja, atu iha sorte barak liutan no ksolok-wa’in ba estudante graduadu sira hotu.
Obrigadu barak!

